Izlasot šo Henrika Ibsena lugu, Pēra Ginta tēls man palicis atmiņā kā mūžīgais sapņotājs, kā bērns pieauguša cilvēka ādā, kā pārgalvīgs jauneklis, kuru neuztrauc pilnīgi nekas uz šīs pasaules. Visa viņa dzīve ir kā sapņošana ar vaļējām acīm. Sapņot nav aizliegts, taču jābūt kaut kādai robežai starp reālo pasauli un nereālo sapņu un bezbēdības valstību. …
