Author:
Evaluation:
Published: 05.05.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
  • Summaries, Notes 'Kultūras vēsture, 20.gadsimts', 1.
  • Summaries, Notes 'Kultūras vēsture, 20.gadsimts', 2.
  • Summaries, Notes 'Kultūras vēsture, 20.gadsimts', 3.
  • Summaries, Notes 'Kultūras vēsture, 20.gadsimts', 4.
  • Summaries, Notes 'Kultūras vēsture, 20.gadsimts', 5.
  • Summaries, Notes 'Kultūras vēsture, 20.gadsimts', 6.
  • Summaries, Notes 'Kultūras vēsture, 20.gadsimts', 7.
  • Summaries, Notes 'Kultūras vēsture, 20.gadsimts', 8.
  • Summaries, Notes 'Kultūras vēsture, 20.gadsimts', 9.
Extract

27.1. Kādus uzdevumus 19. gadsimts izvirzīja arhitektiem?
19. gadsimts arhitektiem izvirzīja jaunus uzdevumus: bija jārad jaunas celtnes rūpniecības, tirdzniecības un tarnsporta vajadzībām, jāpārveido vecās pilsētas un jāplāno jaunu pilsētu projekti, jāapmierina iedzīvotāju prasības pēc dzīvojamām ēkām. Plašu vērienu guva arī sabiedrisko ēku celtniecība.

27.2. Ko tehnikas progress veicināja arhitektūrā?
Tehnikas progress tādās kapitālistiskajās lielvalstīs, kā, piemēram, Anglija veicināja jaunu izgudrojumu ieviešanu visās cilvēka darbības sfērās un saistījās gandrīz ar visu šo sfēru industrializāciju un inžinieru darbības aktivizāciju. Sākās jaunu celtniecības materiālu apgūšana. Taču industrializācijas radītais progress 19. gadsimtā izpaudās tikai tehniska rakstura būvēs, jo klasiskajās tradīcijās audzinātie arhitekti nenovērtēja jauno materiālu iespējas. Tāpēc jau ar 19. gadsimta sākumu sabiedriski nozīmīgas celtnes, valsts rezidences un pilsētu kompleksus veidoja divi speciālisti – inžinieris, kurš no jaunajiem materiāliem radīja konstrukcijas, un arhitekts, kurš ietērpa to visu no senajiem stiliem aizgūtā „masku tērpā”, jo ar zinātnieku pūlēm iegūtā plašā vēsturiskā informācija deva iespēju izmantot bagātu dekoratīvo materiālu.

27.3. Kādas iespējas arhitektūrā pavēra jaunu būvmateriālu ieviešana?
Jaunu būvmateriālu ieviešana pavēra iespējas jaunu konstruktīvo elememntu izgatavošanai. Inžinieri par galvenajiem būvmateriāliem uzskatīja dzelzi (kuru 19. gadsimta beigās izmantoja visai plaši) un stiklu, sākot ar paša 19. gadsimta beigām arī dzelzsbetonu. Gandrīz visu 19. gadsimtu bija izplatīts dzelzs sakusējuma paveids – čuguns, 80 gados sāka lietot arī tēraudu. Dzelzs izmantošana ne tikai tiltu konstruktīvajiem elementiem, bet arī trošu izgatavošanai ļāva radīt piekaru tiltus. Jaunas iespējas celtniecības attīstībā deva čuguna karkasa savienošana ar stiklu celtņu fasādēs. Mājas gan pēc pamatkonstrukcijas, gan fasādēm ar lielajiem logiem, kurus citu no cita atdalīja rūpnīcās izgatavoti tievi balsti, uzskatāmas par Amerikas debesskrāpju prototipiem.

27.4. Ar kādu būvmateriālu daudz eksperimenteja tiltu celtniecība?
Tiltu celtniecībā daudz eksperimenteja ar dzelzi.

Author's comment
Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Kultūras vēsture, 20.gadsimts”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/626591

Send

Email has been sent