Kad vācu iebrucēji sāka iekarot lībiešu zemes, Tērvetes valdnieks Viestarts piedāvāja bīskapam Albertam savu draudzību un palīdzību, tādā veidā gribēja gūt sev sabiedroto cīņās ar lietuviešiem. Bez tam Viestarts vēlējās apgūt zobenbrāļu karamākslu, lai stiprinātu zemgaļu kaujas spējas.
Alberts saprata, ka Zemgali neizdosies tik viegli pakļaut savai varai, tādēļ labprāt pieņēma Viestarta piedāvāto draudzību. Lai gan pastāvēja draudzība, tajā pašā laikā Alberts mēģināja sašķelt zemgaļu vienotību. Viņš ar viltu panāca, ka vienā no nozīmīgākajiem pilsnovadiem- Mežotnē- labieši un bajāri pieņēma kristīgo ticību un atļāva Mežotnes pilī apmesties ordeņbrāļiem. Tikai tad Viestarts saprata, kādu kļūdu viņš ir pieļāvis, draudzēdamies ar bīskapu. 1219. gadā Viestarta karavīri vāciešus no Mežotnes padzina, bet jau pēc gada tā atkal nokļuva ordeņa varā. Sākās zemgaļu cīņa par brīvību, kura ilga vairāk nekā 70 gadus. Daudzas reizes ordeņbrāļu karaspēks iebruka Zemgalē, vietām tam izdevās pakļaut atsevišķus novadus, bet drosmīgie zemgaļu vīri to atkal padzina.…
