1. Zinātnes finansējumam ir jābūt paredzamam ilgtermiņā un to nevar pakļaut dramatiskām svārstībām, ja vēlamies virzīties uz zināšanām balstītu izglītotu un pārtikušu Latviju.1 Trūkst finansiāla nodrošinājuma tajās izglītības jomās, kur tas nepieciešams. Par zinātnes attīstību ir atrunāts: Augstskolu likumā, 5. panta 2. un 5. daļā, kur minēts, kādus uzdevumus veic augstskolas, kā nodrošina laboratoriju, bibliotēku un darbnīcu pilnvērtīgu darbību, jauno zinātnieku sagatavošanu atbilstoši zinātnes attīstības līmenim; Izglītības likumā 59., 60. un 61. pantā, kur minēts, kādā kārtībā notiek izglītības iestāžu finansēšana no valsts budžeta līdzekļiem.
2. Latvijā ir viena no pasaulē augstākajām skolēnu - skolotāju skaita attiecībām, aptuveni viens skolotājs uz desmit audzēkņiem, ko veicina un nosaka gan lielais skolu skaits, gan šaurā pedagogu kvalifikācija.2 To var attiecināt arī uz nepietiekamu studējošo skaitu augstākās izglītības iestādēs, it īpaši tas ir vērojams eksaktajās zinātnēs – fizikas, matemātikas, tehnoloģiju, dabaszinātņu un inženierzinātņu programmās.…
