Persijas līča reģionā attiecības starp valstīm vienmēr ir bijušas saspīlētas. Katras valsts politika ir vērsta uz pašsaglabāšanos un savu interešu realizēšanu, kas bieži vien nonāk pretrunā ar citu valstu interesēm, tādējādi novedot pie konflikta. Konflikti, kas norisinājušies starp Persijas līča valstīm, ir veicinājuši šī reģiona politisko un militāro nestabilitāti – draudus pastāvošajam politiskajam režīmam. Apspriežot Persijas līča karu, parasti ar to domā Irākas uzbrukumu Kuveitai, bet šī reģiona konfliktu attīstībā ir jāielūkojas Irākas un Irānas attiecībās, kas aizsākās kā slēpta cīņa par ietekmi reģionā. Ar 1972. gadu Irākā aizsākās naftas industrijas nacionalizācija. 1974. gada martā sākās nesaskaņas kurdu un valdības starpā. Kurdi pieņēma palīdzību no Irānas. Tas sadusmoja Irākas valdību, kā rezultātā kurdu pilsētas Zako (Zakho) un Kalāt Diza (Qalaat Diza) tika nolīdzinātas līdz ar zemi un kurdiem nācās doties bēgļu gaitās. 1975. gadā notika pārrunas starp Irāku un Irānu robežu jautājumā, šo pārrunu rezultātā Irāna beidza sniegt palīdzību kurdiem. 1979. gada jūnijā pie varas nāca Sadams Huseins. Augustā jaunais prezidents pavēlēja sodīt ar nāvi vairāk kā 400 Batu (Ba`th) partijas locekļus. Islāma revolūcijas Irānā spēcīgi ietekmēja kurdus Irākā, kas noveda pie abu valstu attiecību pasliktināšanās.…
