Drīz vien lācēna prece bija tendence. Prece bija tik aktuāla visiem meža iemītniekiem, ka tā atradās katra dzīvnieka mājās. Pieprasījums pēc zobpastas kļuva ar vien lielāks un lielāks, tādejādi arī peļņa Tedijam bija liela. Viņš bija godīgs, un maksāja nodokļus meža valstībai, kurā viņš nujau bija guvis lielu atpazīstamību. Meža iemītniekiem ļoti garšoja lācēna Tedija gatavotais produkts. Tad lācēns izdomāja ka varētu arī savu gatavoto medu ielikt piedāvājumā. Un pēc medus arī visi bija traki, visiem ļoti garšoja Tedija medus. Visi meža iemītnieki bija sajūsmā. …
