-
Bezdarba problēma un tās risinājumi Latvijā un tās reģionos
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Bezdarbs un tā veidi | 5 |
| 2. | Bezdarba līmenis Latvijā un tās reģionos | 6 |
| 3. | Bezdarba iemesli un tā izraisītās sekas Latvijā | 13 |
| 3.1. | Keinsa un monetāristu skatījums uz bezdarba iemesliem | 13 |
| 3.2. | Bezdarba sociālās un ekonomiskās sekas | 14 |
| 3.3. | Bezdarbs un inflācija | 15 |
| 4. | Nodarbinātības paaugstināšanas iespējas Latvijas reģionos | 16 |
| 4.1. | Rīgas reģiona nodarbinātības paaugstināšanas pasākumi | 17 |
| 4.2. | Kurzemes reģiona galvenie nodarbinātību veicinošie pasākumi | 18 |
| 4.3. | Vidzemes reģiona nodarbinātību veicinošie pasākumi | 18 |
| 4.4. | Zemgales reģiona nodarbinātību veicinošie pasākumi | 19 |
| 4.5. | Latgales reģiona nodarbinātību veicinošie pasākumi | 19 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 22 | |
| Izmantotā literatūra | 24 |
1. Bezdarbs un tā veidi
Bezdarbs ir sociāli ekonomiska parādība, kurā ekonomiski aktīvā iedzīvotāju daļa netiek nodarbināta sabiedriskajā ražošanā jeb preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā. Latvijā kopš 2008. gada otrās puses arvien biežāk strādāt spējīgie, atbilstošas kvalifikācijas strādnieki par piemērotu samaksu nevar atrast darbu. Tirgus ekonomikas apstākļos pilnīgi visu darbaspējīgo nodarbinātība nav reāla. Nelielā apjomā bezdarbam ir jābūt, jo vienmēr kāds cilvēks meklē piemērotāku darbu, bet kāds cits cenšas stāties darba attiecībās pirmo reizi. Jebkurā momentā valstī ir jābūt brīvām darba vietām un cilvēkiem, kas tās meklē. Jautājums ir vienīgi par to, kādu bezdarba līmeni var uzskatīt par optimālu ekonomiskai attīstībai un sociāli pieņemamu Latvijas apstākļiem, un kādu - par ekonomiskās attīstības bremzējošu un sociāli bīstamu. Bezdarba apmērs konkrētā valstī un reģionos noteiktā periodā ir viens no nozīmīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas liecina par saimnieciskās aktivitātes pakāpi.
Attiecībā uz bezdarbu svarīgi ir noteikt gan esošo bezdarba līmeni, gan arī klasificēt to pa bezdarba veidiem. Izšķir brīvprātīgo un piespiedu bezdarbu. Pie brīvprātīgiem bezdarbniekiem pieskaitāmi:
sievietes, kuras nolēmušas līdz noteiktam vecumam audzināt bērnus;
sievas/vīri, kuru vīri/sievas spēj ģimeni pilnīgi nodrošināt paši/-as;
rantjē jeb cilvēki, kas nestrādā, neveic arī pārvaldes funkcijas, bet pārtiek no noguldījumu un parādzīmju procentiem, vērtspapīru (akciju) dividendēm;
zelta jaunatne, kas dzīvo uz savu vecāku ienākumu rēķina;
ilgstoši bezdarbnieki, kuri zaudējuši ne tikai kvalifikāciju, bet arī cerību un vēlmi no jauna kļūt par darba ņēmējiem;
alkoholiķi, narkomāni, ubagi un visi tie, kas principā nevēlas strādāt un piedāvāt savu darbaspēku darbaspēju tirgū. [10]
Iepriekš minētās personas ir ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji jeb personas neatkarīgi no vecuma, ieskaitot personas, kas jaunākas par darbspējas vecumu, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie darba meklētājiem.
Pastāv četru veidu piespiedu bezdarbs [8]:
cikliskais;
strukturālais;
frikcionālais;
sezonālais.…
Visos laikos ir svarīgi novērtēt bezdarba līmeni valstī un reģionos, tā ietekmējošos rādītājus un izveidot efektīvu plānu nodarbinātības veicināšanai, kas stimulētu valsts iedzīvotāju labklājības paaugstināšanos, tāpēc kā darba tēma kursā “Resursu vadīšana” tika izvēlēta „ Darbaspēka resursi Latvijas reģionos. Bezdarba problēma un tās risinājumi”. Darba mērķis ir izpētīt bezdarba situāciju Latvijā kopumā un atsevišķi pa reģioniem, noskaidrot bezdarba iemeslus un tā sekas, kā arī dot ieteikumus bezdarba līmeņa samazināšanai valstī. Minētā mērķa sasniegšanai darbā risināmi šādi uzdevumi: 1) pamatojoties uz pieejamo literatūru, noskaidrot, kas ir bezdarbs, kādi ir tā veidi; 2) novērtēt bezdarba līmeni Latvijā kopumā un atsevišķos reģionos; 3) noskaidrot bezdarba iemeslus un analizēt, kā bezdarbs ietekmē valsts ekonomisko situāciju un iedzīvotājus; 4) izdarīt secinājumus par apskatīto tēmu. Darbā tika pētīts bezdarba līmenis Latvijā un tās reģionos laika posmā no 2000. gada līdz 2009. gadam. Minētais laika periods ietver posmus pirms un pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, tāpēc var novērtēt šī notikuma ietekmi uz bezdarba līmeni valstī. Lai veidotu nepieciešamo zināšanu bāzi, darba ietvaros tika veikta zinātniskās literatūras, Latvijas darba tirgus pētījumu izpēte un novērtējums, Latvijas Republikas Centrālajā statistikas pārvaldē pieejamo datu izpēte un analīze, kā arī preses izdevumu un interneta resursu par atbilstošo tēmu izpēte. Darbā tika izmantotas galvenokārt teorētiskās izpētes - literatūras un citu pieejamo materiālu izpēte un analīze - un statistiskās analīzes metodes. Darba pirmajā nodaļā skaidrota ar bezdarbu saistītā terminoloģija un apskatīti bezdarba veidi; otrajā daļā analizēts bezdarba līmenis Latvijā kopumā un atsevišķi pa reģioniem, kā arī apskatīti darba meklētāju kvalitatīvie rādītāji. Darba trešajā nodaļā sniegta informācija par bezdarba līmeņa pieauguma iemesliem un tā izraisītajām sekām tautsaimniecībā, bet ceturtajā darba nodaļā sniegti priekšlikumi bezdarba līmeņa samazināšanai reģionos.
