Tā kā mūsdienās cilvēka nospraustās robežas un līdzšinējie domāšanas moduļi ir zaudējuši savas funkcijas, tad daudzi PR praktiķi savu ikdienu joprojām sāk ar situācijas analīzi, mērķa grupas analīzi, stratēģijas un paveiktā izvērtējumu (Cutlip,2000 (2.lit.avots, 17.lpp.)), jo šo darbību pamatā ir modernā komunikāciju teorija, kas uzsver procesu, racionālismu, sistēmu, kārtību un kontinuitāti. Taču ir nepieciešamas korekcijas, kuras veicot jāņem vērā vide – postmodernā laika vajadzības un prasības.
Komunikācija (communication – abpusēja apmaiņa, communicare – darīt kopā, ziņot, communis – kopīgs, vispārīgs, sabiedrisks) joprojām kalpo par sabiedrības evolūcijas veicinātāju. Efektīva komunikācija ir tikai tāda komunikācija, kas ir atgriezeniska un apmierina abas puses. Taču runājot par masu medijiem ar jēdzienu komunikācija vairāk jāsaprot vienvirziena pārraidīšana un izplatīšana, atbildes reakcija iespējama tikai ieteikuma formā. Komunikāciju traucējumi joprojām novērojami sabiedrībām, kurās valdījis/valda totalitārais režīms. …
