Author:
Evaluation:
Published: 03.07.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 3 units
References: Not used
  • Research Papers 'Politisko uzskatu dažādība Eiropā 19.gadsimtā: konservatīvisms, liberālisms, nac', 1.
  • Research Papers 'Politisko uzskatu dažādība Eiropā 19.gadsimtā: konservatīvisms, liberālisms, nac', 2.
  • Research Papers 'Politisko uzskatu dažādība Eiropā 19.gadsimtā: konservatīvisms, liberālisms, nac', 3.
  • Research Papers 'Politisko uzskatu dažādība Eiropā 19.gadsimtā: konservatīvisms, liberālisms, nac', 4.
  • Research Papers 'Politisko uzskatu dažādība Eiropā 19.gadsimtā: konservatīvisms, liberālisms, nac', 5.
  • Research Papers 'Politisko uzskatu dažādība Eiropā 19.gadsimtā: konservatīvisms, liberālisms, nac', 6.
  • Research Papers 'Politisko uzskatu dažādība Eiropā 19.gadsimtā: konservatīvisms, liberālisms, nac', 7.
  • Research Papers 'Politisko uzskatu dažādība Eiropā 19.gadsimtā: konservatīvisms, liberālisms, nac', 8.
  • Research Papers 'Politisko uzskatu dažādība Eiropā 19.gadsimtā: konservatīvisms, liberālisms, nac', 9.
  • Research Papers 'Politisko uzskatu dažādība Eiropā 19.gadsimtā: konservatīvisms, liberālisms, nac', 10.
  • Research Papers 'Politisko uzskatu dažādība Eiropā 19.gadsimtā: konservatīvisms, liberālisms, nac', 11.
  • Research Papers 'Politisko uzskatu dažādība Eiropā 19.gadsimtā: konservatīvisms, liberālisms, nac', 12.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievads    3
2.  Ideoloģijas    4
1.  Nacionālisms    4
2.  Liberālisms    4
3.  Konservatīvisms    4
4.  Sociālisms    5
3.  Politisko dažādību izpausmes Eiropā    6
1.  Itālija    7
2.  Francija    8
3.  Lielbritānija    9
4.  Vācija    10
4.  Secinājumi    11
5.  Izmantotās literatūras saraksts    12
Extract

Ievads.


Kopš seniem laikiem, kā liecina vēsture, cilvēki ir apvienojušies, lai sasniegtu kopīgus mērķus. Bieži ir apstiprinājies atzinums, ka cilvēki, kopā strādājot kopīga mērķa labad, var panākt daudz vairāk nekā tad, ja katrs šo mērķi mēģinātu sasniegt atsevišķi. Šāda pieredze ir pamatā cilvēku apvienību radīšanai. Dažkārt cilvēki apvienojas kopīgai darbībai, jo tos vieno personiskās intereses, līdzīga dzīves vērtību izpratne. Var teikt, ka politikā cilvēkus vieno kopīga ideoloģija. Termins „ideoloģija” nozīmē „ideju māksla”. Tomēr sabiedriskajās zinātnēs vārds „ideoloģija” tiek traktēts ļoti dažādi un daudzpusīgi. Politikā ar šo vārdu jāsaprot ideju un domu kopumu par to, kā pareizi organizēt sabiedrību un veidot sabiedriski politisko dzīvi atbilstoši cilvēces zināšanām un uzskatiem par sevi.
Ņemot vērā dažādos ideoloģijas skaidrojumus, vēlams nedaudz pakavēties pie atsevišķiem ideoloģijas novirzieniem.

Nacionālisms.

Ja nacionālismu uzskata par ideoloģiju, ko pauž konkrēti cilvēki, tad to var definēt kā sabiedrisku vai personisku uzskatu par to, ka konkrēta cilvēka kultūras kopienas intereses stāv pāri visām citām vērtībām gan sabiedrībā pašā, gan ārpus tās.
Nacionālisms ir grūti saistāms ar tādām universālām vērtībām kā tolerance, demokrātija un indivīda tiesības, jo tas attiecīgās sabiedrības intereses bieži izvirza pāri visām citām interesēm, uzsverot savas nācijas pārākumu pār citām nācijām. Šādi uzskati bieži noved pie konfliktiem starp tautām un valstīm. Nacionālisma saknes rodamas etnisko grupu vai nāciju faktiskajā nevienlīdzībā, kad attiecīgas grupas locekļi ar nacionālismu cenšas šīs nevienlīdzības novērst. Tomēr pastāv situācijas, kad nacionālisms ir sekmējis demokrātijas un citu sabiedrības pamatvērtību nostiprināšanos, piemēram, cīņa par nacionālo neatkarību, kas norisinājusies daudzās valstīs, nenoliedzami ir saistīta nacionālistisku sentimentu. Taču nacionālisma ideoloģija no apspiesto ideoloģijas ļoti ātri spēj pārtapt par apspiedēju ideoloģiju, jo nespēj sabalansēt savas nācijas intereses ar personas, kā arī citu etnisko grupu interesēm.

Atlants