Ievads
Demokrātija kā politiskās pārvaldības forma ir viena no visvairāk apspriestajām un analizētajām tēmām gan politikas zinātnē, gan socioloģijā, gan filozofijā. Vēl 20. gadsimta beigās šķita, ka liberālā demokrātija ir guvusi uzvaru, kļuvusi par gandrīz universālu politiskās organizācijas modeli, kuru centīsies pārņemt visas pasaules valstis. Francis Fukujama pat slaveni apgalvoja, ka pēc Aukstā kara beigām cilvēce ir nonākusi pie “vēstures gala” – proti, pie sistēmas, kur liberālā demokrātija un tirgus ekonomika ir vispārēji pieņemts un neapstrīdams ietvars. Tomēr, 21. gadsimtam ejot uz priekšu, kļūst arvien redzamāk, ka šāds optimistiskais skatījums bija pārlieku vienkāršots un ka demokrātija patiesībā ir sastapusies ar veselu virkni būtisku izaicinājumu.
…
