Dažādu skābo oksīdu (N0, N02, SO2, SO3) nokļūšanu palielinātos daudzumos atmosfērā nosaka to, ka atmosfēras nokrišņu pH var pazemināties, kā arī atmosfēras nokrišņu sastāvs var ievērojami mainīties. Šādiem nokrišņiem nonākot uz Zemes, var tikt ietekmēti ūdeņi, kā arī augsne. Tīra ūdens pH ir ~ 5.7. To nosaka atmosfēras ogļskābās gāzes izšķīšana un vājas skābes - ogļskābes veidošanās. Jūras sāļu aerosolu ietekmes rezultātā, kā arī atmosfērā nokļūstot augsnes erozijas rezultātā veidotiem aerosoliem, atmosfēras nokrišņu pH var pieaugt, sasniedzot pat vērtības līdz pH 8. Industriālā piesārņojuma rezultātā tipiski var veidoties skābie nokrišņi, kuru pH ir zem 5.6. Var uzskatīt, ka nokrišņu paskābināšanās ir problēma, kura kļuva aktuāla tikai pēc II Pasaules kara.Nokrišņi lietus un sniega veidā veidojas troposfēras augšējos slāņos, kondensējoties ūdens tvaikiem, kas iztvaiko no kontinentu, okeānu un jūru virsmas. Sākotnēji atmosfērā nonākošie ūdens tvaiki kondensējas, veidojot ūdens pilītes vai ledus kristālus. Kondensācija norit ap kondensācijas centriem, kas tipiski var būt aerosolu daļiņas. Vienlaicīgi kondensācijas centrā esošās vielas ietekmē lietus un sniega ūdeņu sastāvu. …
