Florences, Venēcijas un Milānas attīstību īpaši labvēlīgi ietekmēja izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis. Pilsētās ļoti dažādās formās valdīja sava veida komunālā autonomija, kas izpaudās gan racionālā pārvaldes, gan arī sabiedriskās kārtības uzraudzības sistēmā. Pilsēta deva cilvēkam dadz iespēju izmainīt savu sociālo statusu, par ko liecināja bagāto tirgotāju un baņķieru slāņa izveidošanās. Nauda kļuva par galveno faktoru, kas noteica stāvokli sabiedrībā.
No Itālijas pilsētām jauno naudas maiņas tehniku pārņēma vācieši, franči, nīderlandieši un angļi. 15 un 16.gs arī baznīcas skatījums uz augļotājiem būtiski mainījās. Tirgotāji sāka apzināties savas darbības sabiedrisko nozīmīgumu un bieži vien cēla savas dzimtas prestižu, kļūstot par mākslas mecenātiem. Viens no spilgtākajiem piemēriem Itālijā bija tirgotāju un baņķieru Mediči dzimtas straujais kāpums par karjeras kāpnēm. Mediči nodibināja Platona akadēmiju, ierīkoja bagātīgu seno rokrakstu bibliotēku. Lorenco mediči nežēloja līdzekļus antīkās mākslas kolekcijas savākšanai un muzeja ierīkošanai, kas bija pirmais šāda veida pasākums vēsturē.…
