„Ar Aspaziju dvēsele ienāk latviešu literatūrā. Neienāk – iebrāžas, atrauj logus pasaules vējiem, plīvos aizkari, dziest sveces(..) Izlauzties! Aiz spītības badoties! Neprātīgi apprecēties! Neprātīgi alkt! Pēc brīvības, pēc izglītības, pēc piepildītas sievietības! Pēc tiesībām uz garīgu dzīvi!(..)”Tā Māra Zālīte apraksta Aspazijas personību.
Palasīju vairāk par pašu rakstnieces personību, viņas lugām un citiem viņas darbiem un uzzināju, ka luga „Sudraba šķidrauts” ir viena no visslābākajām viņas rakstītajām.…
