Klasicisma vispārīgs raksturojums. Par klasicismu tiek dēvēts mākslas un literatūras stils, kas pastāvēja no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum Eiropā un Amerikā pārejas laikā no feodālisma uz kapitālismu. Klasicisms ir saistīts ar apgaismību un filozofisko racionālismu. Par paraugu klasicisma perioda mākslā tika stādīta antīkā kultūra un dižrenesanse. Tomēr klasicisma periodā vecās formas iegūst jaunu idejisko saturu, kā arī īpaša uzmanība tiek pievērsta cilvēka psiholoģijai. Šim periodam raksturīga idealizācija, racionālisms, orientācija uz vispārcilvēcisko un izteiksmes skaidrība. Klasicisma perioda māksla ir lakoniska un normēta, tajā konfliktē ideāls ar īstenību, jūtas ar prātu, kas galu galā noved pie abstrakta racionālisma un shematisma.
Līdzās klasicismam attīstījās arī neoklasicisms, kas ir tāda mākslas forma, kuras pamatā ir senā māksla, bet kas noteikti radusies vēlākā laika periodā. Šie divi termini "klasicisms" un "neoklasicisms" bieži tiek lietoti vienādā nozīmē. Ne vienmēr klasicisma mākslas paraugiem ir jāatbilst antīkās mākslas paraugiem, - tiem vienkārši var būt raksturīga izteiksmes skaidrība.…
