-
Madonas novads
SVID analīze parāda 2 galvenās problēmu jomas –nepietiekami attīstīta uzņēmējdarbība (darba vietu, regulāru ienākumu trūkums, kas kavē maksātspējīga sabiedrības vidusslāņa nostiprināšanos) un iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas kavē investīciju piesaisti vidēja mēroga ražošanas uzņēmumu ienākšanai vai veidošanai nākotnē. Lai to visu uzlabotu, novada valdībai būtu uzdevums attīstīt uzņēmējdarbības vidi un uzlabot demogrāfisko situāciju, kā arī celt dzīves vides kvalitāti novadā.
Madonas novada pašvaldība ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2013. – 2038. gadam ietvaros ir izvirzījusi sekojušus mērķus uzņēmējdarbības vides attīstībai un plānošanai:
1. Jaunas ražošanas zonas plānot tuvu esošām ražošanas teritorijām ar pieeju infrastruktūras tīkliem un to paplašināšanas iespējām.
2. Attīstīt dzelzceļa infrastruktūru un izmantot tās potenciālu uzņēmējdarbības attīstīšanā un konkurētspējas paaugstināšanā.
3. Sekmēt uzņēmējdarbības vides attīstību lauku teritorijās.
4. Sekmēt mazās aviācijas attīstīšanu, novada pieejamības veicināšanai, tūrisma un citu nozaru atbalstam, investoru piesaistei u.c.
5. Enerģijas ražošanu attīstīt no vietējiem (atjaunojamiem) energoresursiem.
6.Veicināt vietējo dabas resursu un izejvielu pārstrādi produktu un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību radīšanai.
7. Veidot nozaru kooperatīvus un starpnozaru karteļus, virzīt uzņēmumus uz eksporta tirgus apgūšanu.
8. Nodrošināt infrastruktūras pieejamību uzņēmējdarbības teritorijām, ražošanas uzņēmumiem, investīciju objektiem.
9. Sekmēt interneta pakalpojumu pieejamības paaugstināšanos novada lauku teritorijās. [3]
…
MADONAS NOVADS, VĒSTURE, UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪTSTĪBAS TENDENCES Madonas novada vēsture. Pirmsākumi Senākie cilvēki – ziemeļbriežu mednieki Latvijas teritorijā no dienvidiem ienākuši gar Daugavu un Lielupi ledus laikmeta beigās. No Daugavas tie virzījušies arī uz Aiviekstes augšteci. Viņu gandrīz desmit tūkstoš gadus atpakaļ atstātās pēdas uzietas Lubāna ezera apkārtnē. Pirms 3,5-4 tūkstošiem gadu šeit ienākušas citas ciltis, kas līdzās savācējsaimniecībai ienesušas ražotājsaimniecības – zemkopības un lopkopības iedīgļus. Blakus akmens, kaula, koka darba rīkiem sākās arī pirmo metālu izmantošana. Dzīvošanai izmantotas jaunas vietas. Apmēram pirms 2500 gadiem tagadējā Madonas novada teritorijā bija baltu un somugru cilšu saskarsmes vieta.