-
Labie Jēkaba laiki
Lai apliecinātu savu lojalitāti Polijas–Lietuvas valstij, Jēkabs no 1633. līdz 1634.gadam piedalījās poļu karadarbībā pret krieviem pie Smoļenskas. Pēc karagājiena princis atkal devās ārzemju ceļojumā, no kura atgriezās 1637.gada beigās, kad bija apceļojis Berlīni, Londonu, Parīzi, Amsterdamu un vēl citas valstis. 1638.gada pavasarī hercogs Fridrihs atteicās no hercogistes pārvaldes par labu Jēkabam. Šo lēmumu Polijas–Lietuvas valdība apstiprināja nākošā gada sākumā, bet par pilntiesīgu hercogu Jēkabs kļuva tikai pēc tēvoča Fridriha nāves 1642.gada augustā. 1643.gada rudenī hercogs pārcēla savu rezidenci no Kuldīgas uz Jelgavu ar ko sākās arī Jēkaba valdīšanas laiks. Viņš valdīja 40 gadus.
Kā zināms pēc hercoga Frīdriha nāves viņa troni mantoja Vilhelma Ketlera dēls – Jēkabs Ketlers. Kaut arī hercogiste pārdzīvojusi daudzus hercogus, par Kurzemes – Zemgales hercogistes ”zelta laikiem” saimnieciskajā dzīvē jeb uzplaukuma laikmetu uzskata laiku, kad pie varas bija tieši hercogs Jēkabs.…
Jēkabs Ketlers - dzimis 1610. gada 28. oktobrī Goldingenā Kurzemes hercoga Vilhelma Ketlera un Prūsijas hercoga Alberta Frederika meitas Sofijas Hohencolernas ģimenē. Viņa krusttēvs bija Anglijas karalis Džeimss I. Zaudējis māti, auga tēvabrāļa Frīdriha Ketlera ģimenē. Ieguvis labu izglītību Rostokas un Leipcigas universitātē, iestājoties jau 12 gadu vecumā. Labi pratis latviešu valodu. Daudz ceļojis un redzēto izmantojis valsts attīstībā. Hercoba Jēkaba vadībā Kurzemes hercogistē tika attīstīta lauksaimniecība, rūpniecība, tirdzniecība un kuģubūve, kas pierāda, ka „labie laiki” nebija tikai mīts, bet gan realitāte. Savā tālākajā darbā centīšos savu apgalvojumu pierādīt.