SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Latvijas iedzīvotājus iesaistīties ēnu ekonomikā rosina zemais dzīves līmenis, nespēja apmierināt savas vajadzības oficiālajā ekonomikā un vēlme ietaupīt.
2. Ēnu ekonomikas līmeni nav iespējams aprēķināt ar 100% precizitāti, jo trūkst datu, lai korekti šādu aprēķinu veiktu. Vadoties pēc CSP datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā strauji pieauga krīzes periodā līdz pat 21.2% no IKP 2010.gadā, savukārt nākamajos gados rādītājs ir samazinājies pozitīvā virzienā.
3. Autores aptaujas rezultāti atklāja, ka jaunieši ir slikti informēti par ēnu ekonomiku, tāpēc par šo ekonomikas daļu būtu vairāk jāmācās jau vidusskolas programmā, lai jaunieši, kas nestudē ekonomiku, būtu zinošāki un savā ikdienā rīkotos atbildīgāk.
4. Tā kā ēnu ekonomikas samazināšana ir visu iedzīvotāju interesēs, tad katram sevi ir jāpieradina neveicināt nelegālās darbības. Piemēram, pagaidīt 10 sekundes ilgāk pakalpojuma sniegšanas vietā, lai pārliecinātos vai kases aparātā tiek izsists un izsniegts čeks.
…
