Lai gan Latvijas un Krievijas attiecības vienmēr ir bijušas sarežģītas - tās ietekmēja gan vēsturiskie aspekti - Krievijas imperiālistiskā politika, tās ekspansija - cenšanās pievienot sev savas pierobežas valstis un tautas, gan dažādie abu pušu nospraustie mērķi pēc PSRS sabrukuma, piemēram, Latvijai - iestāšanās Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā, bet Krievijai - savas ietekmes palielināšana starptautiskajā arēnā un nevēlēšanās atbalstīt NATO ekspansiju uz Austrumiem, gan arī dažādas citas ekonomiska un sociāla rakstura nesaskaņas. Veiksmīgas politiskās attiecības apgrūtina Latvijas iekšpolitiskās problēmas, it īpaši nepilsoņu jautājums, daudzus gadus atpakaļ par strīdu objektu kļuva "skolu reforma", kas Krievijā tika traktētā kā apdraudējums krievu minoritātei savas kultūras saglabāšanai.
Pēc Latvijas iestāšanās ES, Latvijai un Krievijai bija jāuzsāk jauns ekonomiskais dialogs, jo Latvijai, kā ES dalībvalstij, bija jāpielāgojas ES vienotām nostādnēm attiecībā uz ekonomiskā un politiskā dialoga veidošanu ar citām valstīm. …
Parasti ar ģeopolitisko stāvokli saprot valsts vietu pasaules kartē, bet ģeopolitiskās intereses kalpo kā sinonīms vārdiem „nacionālās intereses”. Savukārt ģeopolitika, atbilstoši nosaukumā ietvertajai jēgai, tiek definēta kā zinātne, kura pēta politisko un ģeogrāfisko faktoru mijiedarbību. Valsts ārpolitisko prioritāšu sarakstā blakus integrācijai ES un NATO ir jāiekļauj arī reģionālās integrācijas veicināšana, pie kam ar piebildi, ka šī joma ir vismaz tikpat svarīga kā abas pirmās un parādās arī atbilstoši darbi. Baltijas jūras reģiona nākotne ir pārskatāmāka un prognozējama nekā apvienotās Eiropas nākotne, kaut vai tādēļ, ka reģionā vienojošo faktoru ir daudzkārt vairāk, nekā kontinentā kopumā. Gribētos redzēt Latvijas ārpolitiku ziemeļniecisku – mierīgu, līdzsvarotu, mērenu, saskaņotu ar iekšpolitiskajām interesēm un reālistisku. Tādu, kura nestu punktus Latvijas ekonomikai. Mūsu ģeogrāfiskais stāvoklis ir labs, ja vien protam to izmantot.
