Krievu armijai atkāpjoties no Latvijas, 1915. gada pavasarī-vasarā sākās masveida iedzīvotāju un arī rūpnīcu evakuācija no vācu armijas apdraudētajiem rajoniem uz Iekškrieviju. Tā kā armijas valdība baidījās, ka Kurzemes iedzīvotāji varētu atstāt savas mājas.
Bēgļu plūsmas radīšanā bija vainojama arī latviešu prese, kura, bieži vien nepārbaudot faktus, publicēja krievu iestāžu izplatītos un patiesībai neatbilstošos šausmu stāstus par vācu zvērībām okupētajās teritorijas.
No Kurzemes austrumu virzienā devās vismaz 400 000 iedzīvotāju. Uz ceļiem valdīja haoss, militārās un civilās iestādes bēgļus nereti atstāja likteņa ziņā. Daudzi nomira ceļā, nesaņemot pārtiku, ūdeni vai ārsta palīdzību.
Nonākuši Krievijā , latviešu bēgļi sastapās ar jaunām grūtībām. Bija izsīkuši no mājām paņemtie pārtikas krājumi. Darbu, lai nodrošinātu ģimenei iztiku, bieži nevarēja atrast.…
