Portretfilma „Teodoram Zaļkalnam 90 gadu” parādīja izcilu latviešu tēlnieku. Noskatoties šo filmiņu, man kā skatītājam radās galvenais priekšstats par to, kas tad ir šis cilvēks un ko viņš savā dzīvē paveicis. Sasaistījis savu dzīvi ar tēlotājmākslu, T. Zaļkalns savās skulptūrās attēlo dabisko – vai tas ir kāds dzīvnieks ( cūka, aita) vai cilvēks – viņš savi objektu prot parādīt skaistu no iekšējām tā dvēseles stīgām. Īpaši manu uzmanību piesaistīja kapu pieminekļi, jo arī tie iemājo dvēseli un izrāda cieņu pret to atrašanās vietu. Filmas dzīvīgumu deva Teodora Zaļkalna balss, kura ar savu labsirdīgumu un vienkāršumu radīja mājīguma sajūtu, piemēram, nofilmētajā gabaliņā, kur tika rādīta pasēdēšana pie galda un Teodora lūgums padot viņam cukuru. …
