Izlasot ‘’Ķermeņa valodas’’ grāmatu nonācu pie vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, analizējot gan savu, gan novēroto cilvēku praksē uzvedību un žestus, secināju, ka lielākoties tie atbilst vai ir līdzīgi ar grāmatā pausto un analizēto. Proti, teorija, kas ir aprakstīta šajā grāmatā, ir pārsvarā idejiski līdzīga tiem uzvedības modeļiem, kādi ir novēroti praksē. Tomēr, pēc manām domām, neverbālā komunikācija ir sarežģīts un unikāls mijiedarbības process, kurā ir ietverti ne tikai žesti, ķermeņa kustības un uzvedība, bet arī balss tembrs, runas stils, citi svarīgi faktori un situācija, kurā šī neverbālā komunikācija norisinās, īpaši tas ir attiecināms uz jurisprudenci un ar tās saistītām īpatnībām praksē, līdz ar to uzskatu, ka nav vienotas formulas, kā noteikt, vai klients, ar kuru tiek īstenota komunikācija, melo vai ir draudīgi noskaņots, un tamlīdzīgi. Ir svarīgi vērtēt attiecīgo situāciju kopumā, ņemot vērā dažādus faktorus, kas svarīgi, izvērtējot konkrēto uzvedības modeli.…
