Eksāmena jautājumi un atbildes ētikā un estētikā

24. Galvenās ētikas problēmas 21. gadsimtā; Estētikas kategorija „komiskais”.
Ētiskās problēmas, kas ikdienā jau kļuvušas visiem tik pierastas.
Piemēram: alkohola, tabakas izstrādājumu un narkotisko vielu lietošana (īpaši bērnu un pusaudžu vecumā),normālu savstarpējo attiecību uzturēšana
uzvedība globālajā tīmeklī [internetā],attieksme pret citādo
bezatbildīga rīcība ,aborts, attieksme pret vidi [vides ētikas problēmas].
Komiskais
• ir estētiska kategorija, kura atspoguļo neatbilstību starp nepilnīgu, novecojušu parādību saturu un to izpausmes formu, kura pretendē uz nozīmību.
• Komiskais rodas satura un formas nesakritības dēļ.
• Negatīvie spēki parādās nožēlojamā, smieklīgā veidā.
• Komiskais sastopamas tikai cilvēku sabiedrībā.
• Komiskais ir specifiska estētiska kritikas forma, kas akcentē kritizējamā objekta vājās vieta.

25. Savaldības un nesavaldības pretstatījums Aristoteļa „Nikomaha ētikā”;
Raksturīgāko tikumu un netikumu atspoguļojums mūsdienu mākslā.
• Savaldība un pacietīga izturība pieder pie krietnām un slavējamām īpašībām, bet nesavaldība un mīkstčaulība — pie zemiskām un nosodāmām.
• Par praktiskajā rīcībā gudru cilvēku daži domā, ka viņš nevar būt nesavaldīgs un morāli nenoturīgs, toties citi atzīst, ka daži prātīgi un izveicīgi cilvēki ir arī nesavaldīgi.
• Par nesavaldīgiem sauc arī tādus , kuri ir nesavaldīgi dusmās, tieksmē pēc goda un peļņas.
• Ja savaldīgums izpaužas tikai cīņā pret spēcīgām un zemiskām iekārēm, tad saprātīgi mērens cilvēks nekad nebūs savaldīgs, un otrādi, jo viņam nemaz nepiemīt tādas iekāres. ne jau katra savaldība ir krietna.
• Ja iekāres nav zemiskas un nav arī stipras, tad savaldībā nav nekā apbrīnojama; tāpat, ja iekāres ir zemiskas, taču nav stipras, savaldībā nav nekā sevišķa.
• Ja ar savaldību saprot to, ka jebkurā gadījumā jāpaliek pie saviem atzinumiem, tad tāda noturība ir nederīga, kā, piemēram, gadījumā, ja atzinumi ir maldīgi.
• Ja nesavaldība nozīmē jebkurā gadījumā atteikties no prāta slēdzieniem, tad ir iespējama arī krietna nesavaldība. būs atšķirība s t a r p tādu nesavaldīgu un nenoturīgu cilvēku, kurami r zināšanas, bet kurš konkrētajā situācijā nesaskata, ko
• nevajag darīt, un tādu, kuram ir zināšanas un kurš tās arī liek lietā. Tieši šī pēdējā iespēja attiecībā uz nesavaldīga cilvēka rīcību liekas dīvaina un nesaprotama, nevis t ā iespēja, ka morāli nenoturīgs cilvēks savas zināšanas konkrētajā gadījumā nerealizē un neliek lietā.
…