“Mūžības skarto” ievaddaļu veido trīs poēmas: “Lūzumā” autors izskaidro strēlnieku cīņas vēsturisko jēgu, bet “Asinsbalss” un “Strēlnieka balss no kapa” drīzāk ir vīzijas, autora dialogi ar bojā gājušajiem strēlniekiem un, iespējams, arī pašam ar sevi. Seko poēmas, kurās stāstīts par kaujām, tostarp grandiozām batālijām, kurās karš izvēršas par Visuma spēku cīņu, tomēr nekad nezaudējot saskari ar reāliem faktiem un detaļām. Strēlnieki pārtop par spēku, kas pārveido pasauli. Citās poēmās stāstīts par izlūkgājienu epizodēm un strēlnieku ikdienu. Poēma ir interesanta ar to, ka autors spēj ieraut lasītāju līdzi visos piedzīvojumos, un likt tam it kā arī piedalīties kaujās un izjust visu, ko izjuta strēlnieki, tai piemīt milzīga emociju gamma un mīlestība pret tēvzemi.…
