Sievietes tēls vienmēr un visu laiku ir bijis dzejnieku un rakstnieku simbols.
Čaka dzejā sievietes tēlam ir īpaša vieta, jo Čaks bijis tāds cilvēks, kuram sievietes ir bijušas ļoti tuvas. Šajā dzejā viņš raksta par daudzām un dažādām sievietēm, par tādām, kādas iespējams pats Čaks savā dzīves laikā sastapis.
Dzejoļos „Nomales sievas” un „Sievas”, Čaks apraksta vienkāršas, parastas sievietes, kuras neuztraucas par savu izskatu, viņas ir tādas kārtīgas sievietes, kurām pat Čaks nevarēja pretoties.
