20. APDROŠINĀŠANAS BŪTĪBA UN VEIDI
Apdrošināšana — iespējamā zaudējuma riska pieņemšana no apdrošinātā. (Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums)
Apdrošinātājs – juridiskā persona (Latvijā – AS), kura izveido apdrošināšanas fondu.
Apdrošināšanas ņēmējs – fiziskā vai juridiskā persona, kas noslēdza apdrošināšanas līgumu ar apdrošinātāju.
Apdrošinātā persona – persona, kuras labā noslēgts apdrošināšanas līgums.
Labuma guvējs – persona, kura saņems gan apdrošināšanas summu, gan uzkrāto summu.
Apdrošināšanas summa – summa, par kuru tiek noslēgts apdrošināšanas līgums.
Apdrošināšanas atlīdzība – summa, kuru izmaksa apdrošinātājs par apdrošināšanas gadījumu vai gadījumiem.
Apdrošināšanas gadījums – līgumā paredzētājs notikums.
Apdrošināšanas veidus var klasificēt:
1. Pēc tiesiskām normām:
brīvprātīga darbojas uz līguma pamata,
obligāta - uz likuma pamata.
Apdrošinātājs, kurš ir saņēmis speciālo atļauju obligāto apdrošināšanas operāciju veikšanai, nevar atteikties noslēgt apdrošināšanas līgumu.
2. Pēc apdrošināšanas objektiem:
dzīvības,
nedzīvības;
3. Pēc uzkrājumu veidošanas:
ar uzkrājumu (tikai dzīvības apdrošināšana),
bez uzkrājuma (gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšana).
Īpašuma apdrošināšana- Objekts ir materiālas vērtības.
Uzņēmējdarbības risku apdrošināšana- Objekti: peļņas nesaņemšanas varbūtība, zaudējumu veidošana.
…
