Kā sameklēt krāsas un kā tās sagrupēt, kā samaisīt, lai viņas dotu baudu mūsu acij un mūsu dvēselei? Šis jautājums vienmēr nodarbinājis gan amatniekus, gan arī māksliniekus pa daļai jau atrisina, lai arī ne tik noteikti dziļi, kā to mūzikā spēj skaņas mācība.
Neskatoties uz teorētisko nenoteiktību, lielie mākslinieki krāsu sastādīšanu veikuši – kā nu kurais – tīri intuitīvā ceļā.
Atrasto metodi vai nu viņi paturējuši kā savu amata noslēpumu, vai arī to paši nav varējuši teorētiski izskaidro. Šis apstāklis aizkavējis tīrās un rotājošās mākslas attīstību.
Pēdējo gadu desmitos cilāts jautājums par dažādu mākslas nozaru un veidu savstarpējo sakarību. Problēmas atrisināšanai sasaukti kongresi, tā piemēram1927.g. Hamburgā. Šo sanāksmi "skaņkrāsas" jautājuma iztirzāšanai bija organizējusi psiholoģiski aistētiskās pētniecības sabiedrība pie Hamburgas universitātes. Problēmas sekmīga atrisināšana var ieinteresēt ne tikai no tīri zinātniska viedokļa, bet arī praktiski, lai atvieglotu ceļu un atrastu jaunas iespējamības arī tīrā un rotājošā mākslā.…
