Secinājumi
1. Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms - alternatīva demokrātijai un nespēja kļūt totalitāram.
2. Apvērsuma valdība 18. maijā sev patvarīgi piešķīra Saeimas tiesības, ar šo varas uzurpāciju apvienojot izpildu un likumdošanas varu.
3. Autoritārais režīms centās veidot modernu, dinamisku un nacionālu Latvijas valsti. Tas deva Latvijai gan pozitīvu, gan negatīvu vēsturisko pieredzi. Negribu būt didaktisks, un par to, kas saglabājams, kas atmetams, lai spriež laiks un vērtē katrs individuāli.
4. Jauns civillikums bija vēsturisks nacionāls darbs. Jaunajam likumam bija svarīga nozīme arī latviešu likumu valodas un tiesību terminoloģijas izveidošanā.
5. Jaunā Civillikuma ieviešana dzīvē prasīja vairāku citu likumu pārstrādāšanu un piemērošanu jaunajiem nosacījumiem. Civillikuma normas bija cieši saistīti ar Civilprocesa nolikuma un Notariāta nolikuma normām
…
