Secinājumi
Cilvēka personība ir savstarpēja mijiedarbība starp savu iekšējo pasauli un ārpasauli.
Cilvēka aktīva darbība kolektīvā, kā arī savstarpējās attiecībās, liela mērā nosaka individuālo personības īpašību izveidi . Personībai piemīt tādas rakstura īpašības, kuras ir vairāk vai mazāk noturīgas un liecina par cilvēka individualitāti
Cilvēks kā personība ir sarežģīts veidojums, kas attīstās un pilnveidojas, dzīvojot sabiedrībā. Personības būtību nosaka indivīda psihiskās īpatnības.
Cilvēkā psiholoģiskās īpatnības parādās jau kopš dzimšanas, jo, kā zināms, cilvēks piedzimst ar individuālpsiholoģiskām īpatnībām, kas ir viņu temperaments. Temperaments nosaka netik daudz, ko cilvēks dara, bet kā viņš dara.
Ja temperamentu, galvenokārt, nosaka iedzimtība, tad raksturs jau bērnībā veidojas uz temperamenta bāzes.
„Ja mēs salīdzināsim un skatīsim sevi līdz serdei kā būtnes, kas domā savas domas, pārdzīvo savas jūtas, tad mēs pakāpeniski sāksim saprast paši sevi.” [M. Mardašvili]
…
