Nepieciešamība pēc sazināšanās ir viena no primārajām cilvēka kā sociālas būtnes vajadzībām. Tā izpaužas jau dažus mēnešus vecam bērnam, kad viņš sāk sevi apzināties kā pie konkrētas mikrovides (ģimenes) piederošu. Šī vajadzība pastiprinās un iegūst pamazām citas funkcijas, bērnam saskaroties ar jaunām mikrovidēm – bērnudārza grupu, klasi, konkrētu paziņu loku ārpus skolas u.tt.
Atbilstoši savam vecumam un vajadzībām bērns nepieciešamību pēc saziņas uztver diferencēti. Līdz gada vecumam saziņa tiek uztverta galvenokārt kā nepieciešamība pēc emocionālas tuvības. Sākot jau no aptuveni 2-3 gadu vecuma bērns saziņu galvenokārt sāk izmantot kā savu utilitāro vajadzību apmierināšanas līdzekli.…
