Modernitātes teorija tiek saistīta ar Frankfurtes skolu un Herberta Markūzes rakstiem (1964.), kurš modernitāti reducēja uz tās negatīvajiem aspektiem – modernitāte tika izprasta tikai kā noslēgta un totalitāra varas sistēma.
No trijām modernitātes dimensijām - morāli praktiskās, izziņas un estētiskās – tikai pēdējā ir atvērta alternatīvas dominēšanas iespējai un to sauc par „totāli administrētu valsti”.
Tik ilgi, cik estētiskā dimensija saglabāsies autonoma no masu sabiedrības, tā pasargā kultūras kritikas nolieguma brīvību.…
