Cilvēka raksturs ir vienota sistēma, ko veido uzvedība, kā izturēties pret pasauli. Tā veidojas caur agrīno pieredzi un konstitucionāliem priekšnoteikumiem, un to modificē visa mūža laikā.
Amerikāņu literatūrā bieži runā par coping mechanisms(piemērošanās mehānismi), ko tādējādi var attiecināt uz iemācītiem uzvedības veidiem dzīvē- personīgo stilu gan labā, gan sliktā nozīmē. Uzmanīga, impulsīva, šarmanta, kautrīga, izvairīga vai strupa uzvešanās ir tāda stila piemēri. Tie nepatērē vērā ņemamu citu funkciju enerģiju. Situācijās, kas riskantas “es”(ego), var tomēr ieslēgties jauni aizsardzības mehānismi. Tad tie paņem ļoti daudz enerģijas un var būt runa par vispārēju psihisku mobilizēšanos.…
