Z. Skujiņš ir teicis, ka „jaunam cilvēkam liekas, ka visbrīnišķīgākos notikumus spēj radīt fantāzija. Vienīgi ar laiku nonākam pie atziņas, ka vislielākie brīnumi atrodami tieši dzīvē.” Šāds teksts ļoti labi raksturo jaunību. Viss ir viegli, salīdzinoši viegli. Es domāju- salīdzinot ar pieaugušo dzīvi, ko, esot jauns, vismaz es pats nemaz nevēlos piedzīvot. Visumā ir viegli, ja ir šī fantāzija un kaut cik draugu, jo ir viegli pārvērst parastu dienu pilnīgi trakā un interesantā piedzīvojumā, ja tikai ir idejas un draugi, kas tās atbalsta.
Un šeit nu sastopos ar pirmo jaunu cilvēku problēmu. Es domāju- cilvēkam nav draugu. Nav draugu nozīmē, ka ir tikai garlaicīgas dienas, drūms noskaņojums un depresija. Jo, kā ir teicis kāds gudrs cilvēks: „Vienalga kas un kur tu esi, tie ir tavi draugi, kas veido tavu pasauli.” Vai nav patiesi? Man liekas, ka ar šo frāzi ir trāpīts desmitniekā, jo tā izcili atbilst jauniešu, pat ne tikai jauniešu, dzīvesveidam. Es nekad neesmu domājis kāda mana dzīve būtu, ja man būtu citi draugi, jo tad es varētu nonākt pie secinājuma, ka tā būtu labāka, bet tas man nav vajadzīgs, man tā patīk, kāda tā ir. Mazliet aizrunājos ne par tēmu, bet nu...
Vai viegli būt jaunam? Viss atkarīgs no paša cilvēka un viņa domām un garastāvokļa.
…
