Cilvēki ārējo vidi uztver caur savām maņām, tas ir, ar redzi, dzirdi, smaržu, tausti, garšu. Lai pareizi orientētos apkārtējā realitātē, cilvēks mēģina atcerēties šos datus, saglabāt informāciju. Lai atrisinātu dažas no savām problēmām, cilvēki, pamatojoties uz pieejamās informācijas analīzi un apstrādi, izstrādā un pieņem nepieciešamos lēmumus. Sazinoties ar savējiem, cilvēki saņem un sniedz informāciju. Cilvēce pastāv informācijas pasaulē. Taču vienai un tai pašai informācijai var būt dažādi prezentācijas formāti (kodējumi). Kad parādījās datori, radās arī nepieciešamība iekodēt visas informācijas plūsmas, ar kurām saskaras gan indivīdi, gan visa pasaule. Bet cilvēki sāka izmantot informācijas kodēšanu daudz agrāk. Galvenie cilvēka civilizācijas izgudrojumi, matemātika un rakstīšana, būtībā ir sistēmas skaitlisko un runas informācijas datu kodēšanai. Kā likums, informācijas kā tādas nav, tā vienmēr tiek izteikta vienā vai otrā veidā- kodēta.
Visizplatītākais datu attēlojuma veids ir binārais kodējums. To izmanto elektroniskajos datoros un daudzās citās ierīcēs, kuru pamatā ir procesori.…
