Viļa Plūdoņa poēma ,,Atraitnes dēls,, stāsta par nabadzīga jaunekļa, atraitnes dēla, dramatisko cīņu pret savu sapņu piepildīšanu, par izglītības iegūšanu, par labākas dzīves nodrošināšanu sev un savai mātei. Sākumā Atraitnes dēla trauksme ir neapzināta, taču vēlāk viņš tiecas neziņā, kas viņu arī pazudina. Poēma sastāv no trim galvenajiem posmiem: atraitnes dēla šķiršanās no mātes un brauciens uz Pēterpili, neatlaidīgā mācīšanās un cīņa ar trūkumu, slimība un nāve.
,, Un jūra sāk trakot, Un vēji kauc, un, skriedams pār galvu, melns putnis sauc: ,, Ai jaunekli, jaunekli, apdomā: Daudz sapņu būs jāgulda smiltājā!,, Šajā brīdī jauneklis bija iegrimis miegā un viņa sapnī pirmoreiz parādās šis nāves vēstnesis, kas brīdina. Tā ir tā viņa zemapziņa, kas viņu brīdina par tauvojošām neveiksmēm. …
