Jā, kā jau katram cilvēkam, arī man ir savi vājumi. Viens no tiem ir pesimistiskas domas. Man piemīt tieksme paredzēt to sliktāko. Tās ir bailes. Bailes vilties, zaudēt kādu, palikt vienai. Haotiski domājot, es atcerējos vienu ļoti tuvu cilvēku. Šī cilvēka vairs nav. Tomēr sirdī tas man palicis. Šis cilvēks mācīja man , ka vajag mācēt priecāties arī tikai par saulīti. Katru dienu es to atceros un atrodu sīkumiņus par ko pasmaidīt no sirds. Smaidi ir veltīti, šim cilvēkam, man pašai un visai plašajai pasaulei. Pesimisms manī pamazām pazūd, bet smaids parādās arvien biežāk.…
