-
Karolingu laika māksla
Ir saglabājies Senrikjē klostera zīmējums (9. gs. sākums), pēc kura var spriest, ka Karolingu posms jau ir sagatavojis romānikas bazilikas tipu ar divkāršo transeptu, pagarināto kora daļu un torņiem, kuri gan piekļaujas korim, gan paceļas virs transeptiem.
Augstu meistarību Karolingu posmā sasniedza arī sudraba izstrādājumi. Sakarā ar to, ka šie pieminekļi bija darināti no dārgmetāla, daudzi no tiem vēlāk iznīcināti. Līdz mūsdienam saglabājušies tikai atsevišķi paraugi, kas ir īsti mākslas šedevri. Tāds ir slavenais „Polioto” Sv. Ambrozija bazilikā Milānā (darinājis kāds Volpiniuss 835.g.). Tas ir galvenā altāra apšuvums, kurā ir daudz lielisku zelta un apzeltīta sudraba ciļņu ar atsevišķu figūru vai veselu ainu attēlojumiem (evaņģēlija sižeti, epizodes no sv. Ambrozija dzīves u.c.).
…
8. gadsimta pēdējā ceturksnī un 9. gadsimta pirmajā pusē Rietumeiropai bija raksturīgs plašs mākslas uzplaukums. Tas saistījās ar franku politiskās varenības pieaugumu un Kārļa Lielā nodibināto viduslaiku pirmo impēriju. Sakarā ar valsts varas cenšanos impērijas iekšējā dzīvē nodibināt kārtību un pacelt kultūras līmeni, rūpes par mākslu ieņēma ievērojamu vietu. Garīgās dzīves prasības, kādas bija vērojamas toreizējās sabiedrības augstākajos slāņos, pilnīgi saskanēja ar monarhijas tieksmēm radīt sev visapkārt spožumu un greznību, kas atbilstu imperatora varas dižuma idejai. Karolingu mākslas radošais posms ilga nepilnu gadsimtu. Savu uzplaukumu tā saniedza 9. gadsimta pirmajā pusē un vidū. Tā kā Karolingu mākslai nebija dziļu sakņu sociāli ekonomiskajā vidē, tā pamira līdz ar Rietumeiropas krīzi, ko izraisīja Kārļa Lielā impērijas krišana un jo sevišķi normaņu, saraceņu un ungāru iebrukumi.
