Jaunos uzdevumus uzņēmās ministeriāļi, bet to tiesiskais status (daudzi bija nebrīvie), saimnieciskā pozīcija (tie bieži vien ātri ķļuva bagāti) bija pretrunā ar viņu tiesisko statusu. Muižniecība un muižas gan veidojās, gan arī sabruka. Šajā pacelšanās un sabrukuma dažkārt karaļu vai dižciltīgo ģimeņu rokās nonāca kolosāli lieli zemes īpašumi.
18.gs. Rietumeiropas agaismotāji dzīvoja laikmēta, kad ļoti liela loma bija cilvēka spēju apzināšanai. Cilvēks sāka izprast pagātni, sevi un notiekošos procesus. Liela nozīme bija filozofiskai domāšanai. Tā iemesla pēc šie apgaismotāji viduslaikus ir nosaukuši par tumšajiem laikiem, jo tika ierobežota cilvēka brīva domāšana. Cilvēks nedrīkstēja novirzīties no baznīcas uzskatiem, jo tajā laikā visu pamatā bija baznīca un tas tika pamatots ar to, ka tā ir Dieva griba. Es personīgi uzskatu, ka viduslaiki ir tumšie laiki, jo cilvēks nebija atkarīgs pats no sevis. Tas bija laiks, kad bija uzspiesta kristietība, ka nedrīkstēja domāt un rīkoties savādāk. Bija vadlīnijas, pēc kurām bija jāvadās.
…
