Komunikācija ietver pirmām kārtām acu kontaktu, kas ļauj gan kontrolēt situāciju, gan radīt patiku klientiem – viņos klausās, viņiem stāsta. Tulks nekādā ziņā nedrīkst galvu nepacēlis `urbties` piezīmēs. Jāatceras, ka kontaktu veido arī tādi elementi kā empātija, sapratne, cieņa, zināma atbrīvotība, pašpārliecība.
Tulkam labi jāpārzina sava ķermeņa valoda, nedrīkst parādīties nervozitātes pazīmes – drebošas rokas, saraustīts skats, balss skaļuma svārstības. Ja secīgi tulko stāvot, jākontrolē stāja – nedrīkst šūpoties, mīņāties. Tulka žestiem jāpauž pārliecinātība par sevi, atkarībā no apstākļiem jārunā pietiekami skaļi, jo ne vienmēr tiek lietots mikrofons.
Tulkojot zīmju valodu, tulks secīgi tulko atsevišķas runas frāzes. Kad runas daļa ir iztulkota zīmju valodā, tad runātājs (dzirdīgais vai nedzirdīgais) atkal turpina savu runu, piemēram, vizīte pie ārsta vai speciālista, darba intervija, privāta saruna utt.
…
