Pirmais pasaules karš aizsākās ar atentātu pret Austroungārijas erchercogu Franci Ferdinandu, kurš tika nogalināts. Tas notika 1914. gada 29. jūnijā. Austroungārija uzskatīja, ka šis atentāts ir Serbijas rīcība, tāpēc Austroungārija pieteica Serbijai ultimātu. Serbija to pilnībā neizpildīja, tādēļ Austroungārija pieteica karu Serbijai.
Pirmais pasaules karš prasīja milzīgus cilvēku upurus. 19. gs. liberālisma vērtības tika atstumtas malā brīdī, kad kara psihoze aptvēra kaujiniekus. Nacionālisti sājā karā saskatīja iespēju attīrīt valsti un atrast jaunu garīgo kopienu virs banālajiem un maznozīmīgajiem ikdienas konfliktiem. Nacionālā sevis cienīšana un sauciens pēc vienotības noveda pie prasības pēc disciplīnas.
Pēc Pirmā pasaules kara pasaulē ievērojami mainījās spēku samērs. Kara gaitā un pēc kara beidza pastāvēt līdz tam lielu lomu spēlējošās četras impērijas- Vācijas, Austroungārijas, Krievijas un Turcijas impērijas. …
