“Arvienu vēl pūta dienvidus vakara vējš, un arvienu vēl milzīgais ledus gabals peldēja tālāk un tālāk jūrā iekšā. Uz ledus gabala atradās 14 zvejnieki.”
Neviens nebija pamanījis, ka ledus gabals sācis virzīties jūrā. Pirmais šo postu ierauga Kārlēns, “sešpadsmit gadus vecs zeņķis,” kurš nevis lec ūdenī, lai glābtos, bet steidzas pie biedriem, lai paziņotu par notikumu.
Tā arī es uzzināju par notikušo un pirmoreiz sastapu Kārlēnu. Mani piesaistīja zēna rīcība. Ko darītu es? Vai mani nebūtu pārņēmis izmisums, un es nemestos jūrā kā Skaru Juris, lai peldētu uz krastu? Kārlēns pārvarēja izbailes un domāja arī par citiem. Novelē vissaistošākās šķita tās lappuses, kurās Rūdolfs Blaumanis attēlojis Kārlēnu. …
