Dzimums vienmēr bijis centrāls elements cilvēka sociālajā identitātē, ietekmējot gan individuālo pašapziņu, gan sabiedrības organizāciju. No dzimšanas cilvēki tiek pakļauti konkrētām gaidām, kas balstītas uz dzimuma stereotipiem. Šīs normas nosaka, kā indivīdiem būtu jāuzvedas, kādās jomās viņi drīkst izpausties un kādas vērtības jāuzņem kā savas. Tās ietver dažādas dzīves jomas — ģimenes lomas, izglītību, profesionālo izvēli un pat emocionālo izteiksmi.
Sociālā audzināšana sākas jau agrīnā bērnībā. Bērni tiek ieaudzināti noteiktos uzvedības modeļos: zēniem tiek mācīts būt stipriem, neatkarīgiem un aktīviem, kamēr meitenēm — būt rūpīgām, atsaucīgām un emocionāli jūtīgām. Šīs normas tiek pastiprinātas caur rotaļlietām, medijiem un ikdienas mijiedarbību. Rotaļlietas bieži attēlo dzimuma lomas: lelles bērnībā veicina rūpēšanās prasmes meitenēm, bet mašīnas un konstruktori zēniem — darbību un loģisko domāšanu.
…
