Demokrātija ir tāda valsts pārvaldes forma, kurā vara pieder tautai. Sabiedrībai un ikvienam indivīdam ir tiesības piedalīties dažādu valsts lēmumu pieņemšanā. Tā atzīst savu pilsoņu brīvības un tiesības. Šis varētu būt viens demokrātijas raksturojumiem. Jo demokrātijai, pašai par sevi, nav viena konkrēta definīcija. Pastāv daudz un dažādi demokrātijas skaidrojumi un nozīmes. Populārākie no tiem ir:
∙ Pārvaldes forma, kurā cilvēki pārvada paši sevi
∙ Sabiedrība, kas balstīta uz vienādām iespējām visiem un individuālām vērtībām
∙ Pārvaldes forma, kurā politiskie lēmumi tiek pieņemti balstoties uz vairākuma viedokli.
∙ Pārvaldes forma, kas darbojas cilvēku interesēs, neatkarīgi no to līdzdalības politiskajā dzīvē.
Demokrātijas raksturs ir atkarīgs no sabiedrības dzīves pastāvošajiem apstākļiem, šķiru struktūras un to politiskajiem un ideoloģiskajiem faktoriem. Demokrātija ir pastāvējusi jau kopš seniem laikiem. Pirmatnējās kopienas iekārtā pastāvēja primitīva demokrātija, kas izpaudās ģinšu un cilšu pašpārvaldē.
Laika gaitā ‘’ demokrātijas ‘’ nozīme ir mainījusies. Mūsdienās demokrātiju mēs izprotam pavisam citādi, nekā pagātnē. Jo, laikam ejot, demokrātijas attīstība ir neizbēgama. Tā tiek pārveidota un uzlabota, lai pēc iespējas vairāk cilvēku ar to būtu apmierināti un spētu šajā sistēmā pilnvērtīgi eksistēt un realizēt savas tiesības un vajadzības.…
