Latgale

Kultūrvēsturiskei objekti
Latgalē ir saglabājies ļoti daudz baznīcu un cietokšņu. Latgalē ir daudz katoļu un pareizticīgo baznīcas. Viena no vispazīstamākamajām baznīcām Latgalē ir Aglonas bazilika, kas ir Latvijas katoļu centrs. Katru gadu 15. augustā tur sapulcējas svētceļotāji, lai atzīmētu Sv. Marijas Debesbraukšanas dienu. 1993. gadā 9.septembrī Aglonu apmeklēja un svēto misi vadīja Romas pāvests Jānis Pāvils II. Reliģijas nozīmīgo lomu apstiprina Latgales kultūrainavai tik raksturīgie krucifiksi ceļu krustojumos, kā arī pilsētiņu baltie dievnamu torņi. Pirmo baznīcu Aglonā dominikāņi - "baltie tēvi" uzcēla no koka 1700.g. reizē ar klosteri. Baznīcā mūki novietoja sev līdzi no Viļņas atvesto Dievmātes svētgleznu, kuras priekšā lūdzās paši un aicināja to darīt ari visus ticīgos. Izdziedināšanu dēļ sākās pirmie svētceļojumi uz Aglonu. 1768.g. baltie tēvi uzsāka mūra baznīcas un klostera būvēšanu baroka stilā, ko pabeidza un iesvētīja 1780. g. Tā kā cariskā Krievija aizliedza klosterī uzņemt jaunus kandidātus, 19 gs. beigās nomira pēdējais no baltajiem tēviem, un Aglonu sāka apkalpot parastie diecēzes priesteri. 1920.g. Aglonā tika konsekrēts pirmais latviešu izcelsmes bīskaps A.Springovičs, kurš Aglonas baznīcu izvēlējās par atjaunotās Rīgas bīskapijas katedrāli.…