Cilvēks piedzimst, dzīvo un nomirst dažādu sociālo institūtu sakārtotā antropoloģiskā vidē. Sociālais institūts ir sabiedrības strukturētības veids, kurš nosaka specifisku indivīda darbības, saskarsmes, apziņas ieviržu kopumu cilvēka eksistences telpā. Šim kopumam ir savs uzdevums sabiedrības funkcionēšanas nodrošināšanā un arī kultūrantropoloģiska jēga. Dažādu sociālo institūtu loma indivīda dzīvē ir atšķirīga – tā ir vēsturiski mainīga un nevienāda savā ietekmes spēkā arī konkrēta laika posmā. Līdzšinējā cilvēces pieredze ļauj saskatīt vairāku sociālo institūtu īpaši noturīgo lomu indivīda praksē dažādās politiskās un ekonomiskās sistēmās, reliģiskās un kultūras orientācijas. Kā pirmo tas attiecas un ģimenes strukturāli fumkcionālo lomu. Socioloģiskais skatījums, kurš aptver gan civilizācijas vēstures konspektu, gan mūsdienu situācijas analītisku vērtējumu, vispirms izvirza jautājumu: vai ģimene ir universāla un nepieciešama cilvēka eksistences mikrotelpai.
Izšķir šādus ģimenes tipus:
Nukleārā ģimene – tajā ietilpst sieviete, vīrietis un viņu neprecētie bērni;
Paplašinātā ģimene – to veido ne tikai māte, tēvs un bērni, bet tajā kopā dzīvo vairāku paaudžu ģimenes locekļi.…
