Valsts naudas politika.
Komercbankas nevar pilnīgi patvaļīgi pēc savas gribas radīt naudu. Gala rezultātā (un daļēji netieši) naudas piedāvājumu nosaka Centrālās Bankas (CB) politika.
Galvenā atslēga, ar kuras palīdzību var veikt naudas piedāvājuma regulāciju ekonomikā, ir pareizi novērtēt Centrālās Bankas rezerves un citus depozītus. Rezervju veidošanas prasība no komercbankām būtībā parāda cik daudz banka var aizdot nepārkāpjot likumu. Ja mēs atceramies, ka naudas piedāvājums ir vienāds ar naudas daudzumu, kas cirkulē ārpus bankām un depozītu summu, tad redzam, ka obligātās rezerves ir līdzeklis, kuru CB var izmantot, nosakot naudas piedāvājuma izmaiņas. Piemēram, ja CB grib palielināt naudas piedāvājumu, tā rada lielākas pārpalikuma rezerves, tādējādi rosinot bankas veidot vairāk aizdevumu, un otrādi.
Ir četri līdzekļi, lai mainītu naudas piedāvājumu. Tie ir:
1.mainīt obligāto rezervju procentu likmi;
2.mainīt diskonta likmi;
3.veikt atvērta tirgus operācijas;
4.naudas emisija.
Obligāto rezervju likmju izmaiņas.
Obligāto rezervju likmes izmaiņas ir viens no vienkāršākajiem naudas piedāvājuma regulatoriem. Pazeminot obligāto rezervju likmi, var palielināt naudas piedāvājumu, jo bankām veidojas lielākas pārpalikuma rezerves, kas savukārt atļauj izsniegt vairāk aizdevumu, tādējādi palielinot depozītu apjomu.
Diskonta procentu likmes izmaiņas.…
