-
Retorika un tās vēsturiskā attīstība
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| Retorikas vēsture | 4 | |
| Retorika Latvijā | 6 | |
| Runas mākslas stili | 7 | |
| Sadzīves stils | 7 | |
| Informatīvais | 7 | |
| Lietišķais | 8 | |
| Zinātniskais | 8 | |
| Publicistiskais | 9 | |
| Runas mākslas kompetences | 9 | |
| Izmantotā literatūra un avoti | 11 |
Labā runā nevajadzētu parādīties žargonismiem, ja arī tie parādās, tiem jābūt paskaidrotiem literārā valodā, kā arī tai jābūt viegli uztveramai un pielāgotai attiecīgajai auditorijai.
Akustika – Runas akustika atkarīga no balss skaļuma, cilvēka balss tembra un tonalitātes, kādā tiek runāts. Lai runa „ieskanētos”, svarīgi vārdus izteikt skaļi un skaidri, pielāgojoties attiecīgajai telpai, kurā runā un likt uzsvarus uz vajadzīgajām zilbēm, vadoties pēc tā, ko runātājs ir paredzējis uzsvērt, lai nodotu informāciju tā, kā vēlējies.
Psiholoģija – Kvalitatīva runa ir pārdomāta runa un, lai runa būtu pārdomāta prātam jābūt sakārtotam, cilvēkam jābūt pārliecinātam par sevi, savām spējām un skaidram mērķim.…
Vispirms katrs cilvēks apgūst ikdienas runas prasmi, pēc tam publiskās runas iemaņas. Publiskā runa ir skolotāja un lektora, kultūras darbinieka un ekskursiju vadītāja, aktiera un žurnālista, politiķa un valstsvīra darbības izteiksmes veids, klausītāju ietekmēšanas līdzeklis. Retorikas vēsture. Vārda mākslas meistari - rakstnieki, dzejnieki, žurnālisti - prot izmantot valodas spēku, lai rosinātu cilvēkus domāt, vērtēt, lai modinātu viņu gribu paveikt ko lielisku, vajadzīgu ne tikai sev, bet visai tautai, savai valstij. Ir trīs artikulācijas aparāta muskuļu vingrinājumu grupas: 1) Lūpu vingrinājumi- patskaņiem (e; ē; i; ī; platais e; ē) 2) Apakšžokļu vingrinājumi- (a; ā; u; ū; o) 3) Mēles vingrinājumi- līdzskaņiem (izņemot izņēmumi m; p; b; v; f; g; k; h; j) Retorika Latvijā. Runas mākslas stili: sadzīves stils, informatīvais, lietišķais, zinātniskais, publicistiskais. Runas mākslas kompetences: valoda, akustika, psiholoģija, verbālās.
