-
Kopsavilkums studiju priekšmetā "Sociālo pētījumu metodes'
Aprakstošie jautājumi un hipotēze ietver abus gan neatkarīgos, gan atkarīgos mainīgos. Svarīgs ir aprakstošais jautājums, katram neatkarīgajam un atkarīgajam mainīgajam. Pēc tiem var sekot secinājumu jautājumi un hipotēzes kas attiecināmi uz mainīgajiem vai salīdzina grupas.
Jaukto metožu pētījumi ir mazāk izplatīti, tiem nav izstrādāta precīza modeļa kā veidot jautājumus un ir pieejama arī ļoti maz literatūras. Tomēr izpētot vairākus darbus kas ir rakstīti šādā manierē var izsecināt dažas vadlīnijas pēc kurām balstoties var veidot jautājumus.
• Jauktu metožu pētījumiem ir gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi izpētes jautājumi.
• Jāpievērš uzmanība arī secībai, kādā sakārtoti izpētes jautājumi.
• Šajos pētījumos var novērot parādību, kad katras fāzes sākumā lasītāju iepazīstina ar jautājumiem.
Kvantitatīvajā fāze iepazīstina ar hipotēzēm, bet kvalitatīvā ar jautājumiem.
Jauktā izpētes metodē vajadzētu būt gan kvantitatīviem gan kvalitatīviem izpētes elementiem, tā sevī ietver to ka jautājumi tiek rakstīti lai iepazīstinātu ar katru fāzi atsevišķi, nevis iepazīstina ar visām fāzēm vienkopus pētījuma sākumā, kā tas ir tradicionāli.
Jāatceras ka ne vienmēr labs pētījums ir dārgs pētījums. Daudzos posmos pētnieks var tikt cauri ar pieticīgām izmaksām, jo datus ir vienkārši iegūt, analīzes procedūra ir samērā vienkārša, un darbaspēks ir lēts, ja to visu darām mēs paši. Tomēr jārēķinās ka arī mazos projektos var būt dažādas izmaksas, piemēram, telefonsarunas, drukas izmaksas, transporta izmaksas utt.
…
Kopsavilkums studiju priekšmetā „Sociālo pētījumu metodes” 1.seminārs 21. gadsimtā gandrīz visa atslēgas vārds ir informācija. Ar visapkārt esošajām tehnoloģijām, satelītiem, internetu mēs esam ielenkti ar lielāku informācijas daudzumu, kādu cilvēce jebkad ir pieredzējusi. Bieži vien vārds „informācija” tiek saistīts ar vārdu „pētīšana”, bet par pētīšanu mēs saucam ļoti daudzas lietas. Piemēram, students kas pāris stundas „sērfo” internetā, lai rastu atbildi uz kādu jautājumu uzskata ka viņš pētī, tāpat kā profesors apkopojot informāciju par mācīšanas metodēm citās augstskolās, var teikt, ka viņš pēta citu augstskolu darbu. Arī žurnālistu darbs, veicot intervijas, ir pētīšana. Tomēr, bieži lietotais, termins „pētīšana” sociālajās zinātnēs nozīmē pavisam cita līmeņa izpēti. Tas balstās uz precīzām darbībām kuru rezultātā tiek sasniegts pirms tam noteiktas mērķis. Tas nozīmē ka iepriekš minētās lietas nevar saukt par zinātnisku pētīšanu. Fundamentāli, šiem dažādajiem skatījumiem par informāciju un pētījumiem ir tiešs sakars ar zināšanām par pasauli kopumā. Dažas lietas mēs zinām tādēļ, ka tas ir acīmredzami, vai tie ir fakti, turpretim citas ir jau daudz sarežģītākas, lai tās izprastu ir nepieciešams veikt pētījumu.