Pasaule pārņemta ar globālo krīzi. Neviens tā īsti vēl nav nodefinējis, kas tas ir, jo vēl jau tikai viss sākas.
Pašlaik Latvijā pastāvošā inflācija ir gluži objektīva parādība. Tai ir daudzi iemesli, un galvenais no tiem – naudas masas pieaugums, pirmkārt, straujais izsniegto kredītu skaita pieaugums. Turklāt naudas masas pieaugumu ietekmē naudas ieplūšana no ES fondiem, valsts parāda pieaugums un vairāki citi faktori. Tā rezultātā mūsu ekonomikā radusies “liekā” nauda.
Krīze ir parādība, ko neviens nevar paredzēt. Piesaucot valstī it kā esošo ekonomisko krīzi, parasti min augsto inflācijas līmeni. Tas patiesi ir augsts un jau ilgāku laiku augstākais Eiropas Savienībā. Tieši lielais tekošā konta deficīts liek dažādām reitingu aģentūrām samazināt Latvijas kredītreitingus, kuri gan joprojām ir samērā augsti.
Visā pasaulē valsts ekonomisko situāciju raksturo tās iekšzemes kopprodukts un tā dinamika. Svarīgs ekonomiskās izaugsmes rādītājs ir IKP uz vienu iedzīvotāju, kurš raksturo kopējo attīstības līmeni.…
Lai cik tas arī nebūtu dīvaini, bet krīzei ir arī pozitīvas nianses. Tā liek pilnībā pārskatīt valsts darba organizāciju. Gribot negribot jālikvidē daudzas organizācijas un amati, kas izveidoti partijas biedru, radu un draugu uzturēšanai ar ļoti „pieklājīgām” algām. Tas liek pārvērtēt daudzus valsts un pašvaldību pasūtījumus, ienākumi no kuriem atkal būtu papildinājuši partiju kases, radu, draugu un “vajadzīgu” cilvēku maciņus. Situācija liek pārvērtēt dažādas iepriekš pielaistās kļūdas. Protams, visas šīs parādības vēl neizzudīs no mūsu dzīves, bet apmērs stipri vien mazināsies.
