Mūsdienu pasaulē ir daudz nežēlības. Kari, dažādas izrēķināšanās, nepatiesas apsūdzības, novārtā atstāti un pamesti bērni un daudz tamlīdzīgu nežēlības izpausmes veidu. Tik daudz nākas ciest, un tik daudz nākas pārvarēt, bet pie visa tā vainīgi ir paši cilvēki.
Reizēm ir tā, ka ciešanas spiež jau pie zemes, un liekas, ka kāds ar dunci dur mugurā. Bet apbrīnojami ir tas, cik cilvēks spēj panest sāpju, cik ciešanu tas notur sevī. Un šīs sāpes mēdz atstāt rētas cilvēka sirdī uz visu mūžu, un ne ar prieku, ne ar laimi neviens tās nespēj pilnībā izdzēst no sirds un no prāta, jo ir pierādījies, ka nežēlība uz pasaules ir bijusi tik liela, ka tā ir atstājusi rētas cilvēku visdziļākajos sirds dziļumos.…
