Valodu kā saziņas līdzekli cilvēki izmantojuši jau ļoti sen. Attīstoties valstu jēdzienam, cilvēku saziņa būtiski mainījās. Jaunu zinātņu attīstība (literatūras, politikas, tiesvedības u.c.) arī ietekmēja saziņas veidu. Piemēram, senajā Grieķijā, politiskās cīņas bija savā ziņā daiļrunības cīņas, kas bija pamats jaunas teorijas- retorikas- izveidei.
Retorika ir grieķu izcelsmes vārds, ar ko apzīmē mācību par runas mākslu, daiļrunības teoriju praksei- līdzekļiem, ar kādiem runātājs iedarbojas uz klausītāju. Par retorikas dibinātājiem tiek uzskatīti grieķu sofisti Koraks, Teisijs, Hipijs, Gorgijs un Isokrāts.1
Mūsdienās saziņas stilos vērojama liela daudzveidība. Vēsturiski varam izsekot kā veidojas dažādu stilu priekšnoteikumi, kas, bez šaubām, ir kultūras, zinātnes, mākslas, reliģijas un citu nozaru attīstības iespaids un mijiedarbība.…
